Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
balamutība
balamutība -as, s.; parasti vsk.; niev.
Vispārināta īpašība → balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pļāpība, lielība.
PiemēriButila balamutība, kas viņu kādreiz uzjautrināja, ar laiku apnika un garlaikoja.
Avoti: 2. sējums