baudījums
baudījums -a, v.; parasti vsk.
Vienreizēja paveikta darbība → baudīt1 Liela patika, tīksme.
PiemēriBij gluži tā, kā kad te [ugunsgrēka laikā] notiktu lieliska uguņošana acīm par prieku un jautru baudījumu.
- Bij gluži tā, kā kad te [ugunsgrēka laikā] notiktu lieliska uguņošana acīm par prieku un jautru baudījumu.
- Kur daiļa ir jūra! Un kas par neaprakstāmu baudījumu viņu pirmoreiz redzēt!
- Soļot pāri šādai ielejai likās vistīrākā izprieca, vienkārši baudījums.
Avoti: 2. sējums