Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bešmets
bešmets -a, v.
Vīriešu apmetņveida apģērba gabals (tjurkiem, mongoļiem, kaukāziešiem).
PiemēriUn, ja gadās kāds pircējs, viņš [tatārs].. izņem no bešmeta kabatas akmeņu atsvarus un acumirklī nosver, cik vajadzīgs.
Avoti: 2. sējums