Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bedrīte
bedrīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → bedre.
2.Neliels iedobums (kāda priekšmeta virsmā).
Piemēri..sarūsējušu zāģi pilnīgi notīrīt vairs nav iespējams, jo zem rūsas plankumiem ir radušās bedrītes.
  • ..sarūsējušu zāģi pilnīgi notīrīt vairs nav iespējams, jo zem rūsas plankumiem ir radušās bedrītes.
  • Katru rītu viņai ir maizes rika kurvītī ar vidū iegrebtu sviesta bedrīti..
2.1.Neliels iedobums (parasti vaigos, zodā).
Piemēri..no tēva viņš mantojis spītīgo, enerģisko zodu ar nelielu bedrīti vidū..
  • ..no tēva viņš mantojis spītīgo, enerģisko zodu ar nelielu bedrīti vidū..
  • Zem modernās frizūras Azandas sejā laistījās vecais smaids ar naivajām, sirsnīgajām bedrītēm abos vaigos.
Avoti: 2. sējums