bendēt
bendēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.parasti savienojumā ar «nost» Nogalināt.
PiemēriĶēniņš.. sasauc savus karavīrus un bendēs šos [puisi un velnu] nost.
- Ķēniņš.. sasauc savus karavīrus un bendēs šos [puisi un velnu] nost.
- Līventāla pantos var samanīt rūgtumu par.. to, ka latvieši tikuši mocīti, verdzināti, bendēti.
1.1.Nežēlīgi izturēties. Mocīt.
PiemēriBendēt lopus.
- Bendēt lopus.
- «Nebendē tos bērnus, viņi nav vainīgi,» Jānis sauca, kad Aijai rokā jau bija koks.
1.2.intrans.
PiemēriCik vien spēji, tu zagi un rāvi, Līdi, spiegoji, bendēji, kāvi, Kas vien ir kauns, to tu darīji..
- Cik vien spēji, tu zagi un rāvi, Līdi, spiegoji, bendēji, kāvi, Kas vien ir kauns, to tu darīji..
1.3.sar. Būt par cēloni lielām sāpēm, ciešanām, nogurumam.
PiemēriSlāpes bendē nost.
- Slāpes bendē nost.
- ..vienreiz Marija izlikās sirsnīgāka, otrreiz vēsāka. Un tas Lejas krodzinieku.. tīri vai bendēja nost.
1.4.sar. Bojāt, iznīcināt (augus).
PiemēriIzgāžot diendienā uz koku saknēm sāļo ledusūdeni, viņi.. bendē.. kokus..
- Izgāžot diendienā uz koku saknēm sāļo ledusūdeni, viņi.. bendē.. kokus..
2.sar. Pakļaut tādiem apstākļiem, kas sagādā sāpes, ciešanas, bojā (ko).
PiemēriBendēt veselību.
- Bendēt veselību.
- Bendēt redzi.
- Mitrumā bendēt kājas.
- Bendēju kumeļu, bendēju sevi. Tēt, kam tik smagu arklu man devi...
- ..jauneklis ticis.. stikla fabrikā, kur ilgus gadus bendējis plaušas, pudeles pūzdams.
- «Mugura atkal sāp? Nu kā tad nesāpēs, kad tīšu prātu bendē kopā.»
2.1.pārn. Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
Piemēri«Tīrais slazds, ne tilts!» viņš pukojās. «Riteņus bendē..»
- «Tīrais slazds, ne tilts!» viņš pukojās. «Riteņus bendē..»
- Ūdens.. plūda pāri ceļam un izskaloja milzu bedres, bet mašīnas tikai brauca un brauca: brakšķot, atsperes laužot un motorus bendējot.
Avoti: 2. sējums