bezbēdība
bezbēdība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vieglprātība, bezrūpība. Jautrība.
PiemēriBērna bezbēdība.
- Bērna bezbēdība.
- Lauma gribēja pasmieties, bet Volda izskats bija tik skumji domīgs, ka viņas samocītā bezbēdība iznīka jau dīglī.
- «Palaidņa bērns! Kam tu skrien bez cimdiem tādā salā?» [Baras māte.] - «..tiešām ir nepiedodama bezbēdība,» piepalīdzēja arī Marta.
- pārn. Tomēr spilgtajai [rudens] krāsu bezbēdībai jau piemita viegla vītuma smarža..
Avoti: 2. sējums