bezbiļetnieks
bezbiļetnieks -a, v.
bezbiļetniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes. Apmeklētājs, kam nav ieejas biļetes.
PiemēriSodīt vilcienā bezbiļetnieku.
- Sodīt vilcienā bezbiļetnieku.
- Izraidīt no zāles bezbiļetniekus.
- ..kārtībnieki staigāja [sarīkojuma] laukuma iekšpusē, uzmanīdami, ka bezbiļetnieki nelien pa apakšu visapkārt apvilktai auklai.
Avoti: 2. sējums