bezbēdīgs
bezbēdīgs -ais; s. -a, -ā
bezbēdīgi apst.
1.Tāds, kam nav bēdu un rūpju Bezrūpīgs, jautrs.
PiemēriBezbēdīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība.
PiemēriViņu [jauniešu] spulgās acis raugās bezbēdīgi pasaulē..
1.2.Tāds, kas nebēdā par briesmām, nepievērš tām uzmanību. Drošs, arī pārgalvīgs.
PiemēriPa.. ielu auļoja kazaku sotņa.. Neviena gājēja uz ielas nebij, pat parasti tik bezbēdīgā jaunā vīriešu paaudze, kas pat pašam pristavam fon Bražem pa gabalu rādīja zobus..
1.3.Tāds, kurā izpaužas drosme, pārgalvība.
PiemēriGrīntāls pārvaldīja ar savu balsi un savu drošo izturēšanos savu pulciņu... viņš izturējās droši un bezbēdīgi..
1.4.Tāds, kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav bēdu, rūpju.
PiemēriBezbēdīgs prieks.
Avoti: 2. sējums