bezbēdīgs
bezbēdīgs -ais; s. -a, -ā
bezbēdīgi apst.
1.Tāds, kam nav bēdu un rūpju Bezrūpīgs, jautrs.
PiemēriBezbēdīgs cilvēks.
- Bezbēdīgs cilvēks.
- Bezbēdīgs trakulis.
- Voldis sadrūmis klusēja, bet Lauma, aiz prieka par iegūto darbu, likās gluži bezbēdīga.
- ..bieži atnāk no apkārtējām mājām vīri Avotos ciemā. Viņi nesit kārtis, jo nav bezbēdīgi kā puiši.
1.1.Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība.
PiemēriViņu [jauniešu] spulgās acis raugās bezbēdīgi pasaulē..
- Viņu [jauniešu] spulgās acis raugās bezbēdīgi pasaulē..
- Alfredo.., bezbēdīgi svilpodams, likās, nevis gleznoja, bet rotaļādamies iztrina pret sienu krāsā nejauši iemērktas otas.
1.2.Tāds, kas nebēdā par briesmām, nepievērš tām uzmanību. Drošs, arī pārgalvīgs.
PiemēriPa.. ielu auļoja kazaku sotņa.. Neviena gājēja uz ielas nebij, pat parasti tik bezbēdīgā jaunā vīriešu paaudze, kas pat pašam pristavam fon Bražem pa gabalu rādīja zobus..
- Pa.. ielu auļoja kazaku sotņa.. Neviena gājēja uz ielas nebij, pat parasti tik bezbēdīgā jaunā vīriešu paaudze, kas pat pašam pristavam fon Bražem pa gabalu rādīja zobus..
- Viņš bija tas drošākais un bezbēdīgākais puika, kad nebija mežu, kapsētu un vecu šķūņu tuvumā...
1.3.Tāds, kurā izpaužas drosme, pārgalvība.
PiemēriGrīntāls pārvaldīja ar savu balsi un savu drošo izturēšanos savu pulciņu... viņš izturējās droši un bezbēdīgi..
- Grīntāls pārvaldīja ar savu balsi un savu drošo izturēšanos savu pulciņu... viņš izturējās droši un bezbēdīgi..
1.4.Tāds, kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav bēdu, rūpju.
PiemēriBezbēdīgs prieks.
- Bezbēdīgs prieks.
- Bezbēdīga balss.
- Tā, ļāvies saldām cerībām un domām, Krišs iet kā spārnots, bezbēdīgā omā.
- ..viņu [17. gadsimta holandiešu mākslinieku] bezbēdīgā, optimistiskā dzīves izjūta atraisās brīžiem maigi poētiskā lirikā, brīžiem ķermeniskā prieka izsmalcinātā optikā..
- Ar bezbēdīgiem smiekliem laižu Pār galvu katru nestundu..
- pārn. ..[dziedātāja] šķiet, radīt radīta draisku, bezbēdīgu kompozīciju priekšnesumam.
Avoti: 2. sējums