Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bezdibenīgs
bezdibenīgs -ais; s. -a, -ā
bezdibenīgi apst.
Tāds, kam šķietami nav pamata, dibena. Ļoti dziļš.
PiemēriBezdibenīgs atvars.
  • Bezdibenīgs atvars.
  • Bezdibenīga dzelme.
  • Viņa jutās kā izsista no dzīves normālās gaitas - kā akmens, kas drāžas pa slīpu nogāzi un nezina, vai lejā ir ziedoša pļava vai bezdibenīga purva dangas.
  • Sarkani, rožaini vai balti kā sniegs tie [mākoņi] kāpj viens aiz otra ar bezdibenīgām aizām un starpām.
Avoti: 2. sējums