Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bezformīgs
bezformīgs -ais; s. -a, -ā
bezformīgi apst.
Tāds, kas ir bez noteiktas formas, veida.
Piemēri..brigadieris savā iztēlē jau redzēja, kā skulptors no bezformīgā granīta izkal dzīvu tēlu.
  • ..brigadieris savā iztēlē jau redzēja, kā skulptors no bezformīgā granīta izkal dzīvu tēlu.
  • Antonam beidzot izdevās beretē ievelt milzīgu medūzu. Tikko notecēja ūdens, skaistais jūras iemītnieks pārvērtās bezformīgā receklī.
  • Bezformīgi ēnojās uz sienas prokurora Nāta sakumpušais stāvs.
Avoti: 2. sējums