bezgrēcīgs
bezgrēcīgs -ais; s. -a, -ā
bezgrēcīgi apst.; rel.
Tikumiski nevainojams, pilnīgs (ticīgo uztverē).
PiemēriUn vajadzējis tikai tam bezgrēcīgajam alūksnietim [baznīcā] pasmieties par kādu velna joku, lai pats tiktu ierakstīts grēcinieku sarakstā..
Avoti: 2. sējums