Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bezizredžu
bezizredžu ģen., nelok.
Tāds (stāvoklis), kurā nav izredžu uz pozitīvu atrisinājumu.
PiemēriLūk, Herta Sūna ir spērusi soli laukā no šā muklāja, no bezizredžu dzīves.
Avoti: 2. sējums