bezizredžu
bezizredžu ģen., nelok.
Tāds (stāvoklis), kurā nav izredžu uz pozitīvu atrisinājumu.
PiemēriLūk, Herta Sūna ir spērusi soli laukā no šā muklāja, no bezizredžu dzīves.
- Lūk, Herta Sūna ir spērusi soli laukā no šā muklāja, no bezizredžu dzīves.
- No viņu [aizbēgušo šucmaņu] puses tā būs izmisuma, bezizredžu cīņa, bet ar labu viņi nepadosies.
Avoti: 2. sējums