Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezkaunīgs
bezkaunīgs -ais; s. -a, -ā
bezkaunīgi apst.
1.Tāds, kas neizjūt kaunu, tāds, kas izturas ļoti nesmalkjūtīgi, netaktiski. Tāds, kas aizskar un apvaino.
PiemēriŠī bezkaunīgā meita, kura to tik zināja, kā puišiem pakaļ dzīties, jau no pavasara Ludim nav nekāda miera devusi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas nesmalkjūtīgums, netaktiskums, aizskārums.
PiemēriBezkaunīgi smiekli.
1.2.Tāds, kas rupji, pārdroši neievēro citu intereses. Nekaunīgs.
PiemēriBezkaunīgs spekulants.
2.Tāds, kura saturs aizskar, apvaino. Nepieklājīgs, rupjš.
PiemēriBezkaunīga anekdote.
Avoti: 2. sējums