bezrūpība
bezrūpība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → bezrūpīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBērna bezrūpība.
- Bērna bezrūpība.
- Viņa seja pauda bezrūpību.
- Dzīvot bezrūpībā.
- «..jūs esat nolēmuši darīt?» - «Kas tad mums ko spriest - priekšniecība lems...» Atbilde bija teikta ar šķietamu bezrūpību, pat tādu kā jautrību.
2.Vispārināta īpašība → bezrūpīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMeitene nepazina bērnības bezrūpību. Agri atrauta no mātes, viņa kļuva par kalponi.
- Meitene nepazina bērnības bezrūpību. Agri atrauta no mātes, viņa kļuva par kalponi.
Avoti: 2. sējums