biezoknis
biezoknis -ņa, v.
Vieta, kur cieši, blīvi aug augi (parasti krūmi, koki). Blīvs (parasti krūmu, koku) kopums.
PiemēriEgļu biezoknis.
- Egļu biezoknis.
- Meža biezoknis.
- Zaru biezoknis.
- Viņā pusē [ataugai] sākās lazdas, sākumā pareti, bet, jo tuvāk malai, jo ciešāk, beidzot jāšķir ar rokām, lai tiktu biezoknim cauri.
- Cirtumā ap vecajiem celmiem saaudzis avenāju biezoknis.. Justīne spraucās cauri brikšņiem..
- Beidzot dūkurītim [putnam] tomēr apnika slapstīties pa niedru biezokņiem. Viņam gribējās doties uz klajāku vietu..
- pārn. «..varbūt pagaidīšu šeit, Ritas māt.» - «Nūja. Tai ļaužu biezoknī jau grūti saskatīt.»
- pārn. Brūnganā cepurīte.. nevarēja saturēt visu vareno matu biezokni..
Avoti: 2. sējums