Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
birokrāts
birokrāts -a, v.
birokrāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
PiemēriJa viens ir bijis miegamice un [labības] sabērtuvi nav uzcēlis, tad otrs nedrīkst būt birokrāts un vienaldzīgi noskatīties, kā valsts manta bojājas.
Avoti: 2. sējums