blēdis
blēdis -ža, v.
blēde -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu. Krāpnieks.
PiemēriSīks blēdis.
- Sīks blēdis.
- Romānā.. ir parādīti arī.. mērnieka palīgi, blēdis Grabovskis.. un dažādie pilsētas krāpnieki.
- ..Brīviņu priekšstrādnieks sāka tēlot Lupatu Zetai, kāds blēdis dīvajiešu pagastvecākais..
- ..strādnieki ir drosmīgi atmaskojuši blēžus, kas arī saņēmuši pelnīto sodu.
1.1.hum. Cilvēks, kas ar viltu, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
PiemēriViņš [Andrs] tvēra pēc viņas [Lienes] rokas, bet veikli viņa izvairījās un aizlēca no viņa nost. «Blēdi!»
- Viņš [Andrs] tvēra pēc viņas [Lienes] rokas, bet veikli viņa izvairījās un aizlēca no viņa nost. «Blēdi!»
Avoti: 2. sējums