blīvums
blīvums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → blīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAugsnes blīvums.
- Augsnes blīvums.
- Auduma blīvums.
- Pat viņa asinātās jūrnieka acis nespēja izšķelties cauri tvaikainās tumsas blīvumam.
- Pilsētu saimniecībā pastāv jēdziens - apbūves blīvums. Apbūves blīvumu parasti izsaka procentos.
Stabili vārdu savienojumiApdzīvotības blīvums.
- Apdzīvotības blīvums — Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
2.fiz. Fizikāls lielums, kas skaitliski ir vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
PiemēriVielas blīvums.
- Vielas blīvums.
- Ūdens blīvums.
- Svina blīvums.
- Bet šā gaisa blīvums [ap planētu] ir reižu piecpadsmit mazāks nekā uz Zemes.
- ..var arī noteikt tās vides blīvumu, kurā lido mākslīgā planēta.
Avoti: 2. sējums