bremzēt
bremzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes.
PiemēriBremzēt automobili.
- Bremzēt automobili.
- Bremzēt lokomotīvi.
1.1.intrans. Tikt palēninātam vai apturētam (ar bremzēm) – par transportlīdzekli.
PiemēriAutobuss bremzē un stājas.
- Autobuss bremzē un stājas.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) palēninās, apstājas.
Piemēri..[jātnieks] sāka vilkt pavadu, bremzēdams zirga gaitu.
- ..[jātnieks] sāka vilkt pavadu, bremzēdams zirga gaitu.
- Kad [Zemes mākslīgo] pavadoni sāk bremzēt atmosfēras pretestība un pamazinās ātrums, cilvēks jūt pārslodzi..
2.sar. Kavēt, traucēt (ko) attīstība. Palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
PiemēriBremzēt darbu.
- Bremzēt darbu.
- Tādi [atpalikuši] cilvēki, nevarēdami samierināties ar jauno, viņiem nesaprotamo,.. sāk jauno bremzēt, sāk mest sprunguļus riteņos.
- Viņi [buržuji] cenšas bremzēt vēsturi. Bet vai ir iespējams apturēt cilvēces gadu tūkstošos radīto inerci?
Avoti: 2. sējums