Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brunets1
-a, v.
-es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks ar brūniem, tumšiem matiem.
PiemēriPie pirmās mašīnas stāvēja slaids brūnēts apmēram Andreja gados.
Avoti: