brāķis
brāķis -ķa, v.; parasti vsk.
1.Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem). Ražojums, kas neatbilst noteiktām normām, prasībām.
PiemēriRažot brāķi.
- Ražot brāķi.
- Cīņa pret brāķa ražotājiem.
- Zenta pie brāķa nebija vainīga: defekti [detaļās] radušies jau iepriekšējās operācijās.
- ..vistuvākajā laikā pilnīgi likvidēsim brāķi.
- Papīra ražošanas procesā nepārtraukti rodas atgriezeniskais papīra brāķis, kuru atkal pārstrādā tāpat kā makulatūru.
1.1.ģen.: brāķa, adj. nozīmē Standartam neatbilstošs, zemas kvalitātes.
PiemēriBrāķa audums.
- Brāķa audums.
Avoti: 2. sējums