Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bultēt
bultēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; parasti savienojumā ar «ciet» vai «vaļā»
Aizdarīt ar bultu (2). Atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
PiemēriBultēt durvis ciet.
Avoti: 2. sējums