burkšķināt
burkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
burkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
PiemēriBurkšķināt motoru.
1.1.intrans.
Piemēri..rati sāka burkšķināt uz priekšu.
Avoti: 2. sējums