Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
burzīties
burzīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
Kļūt negludam (parasti par audumu).
PiemēriPelēkās, pilsētās kleitas drāna, lai kā sasēdēta, neburzījās ne drusku.
  • Pelēkās, pilsētās kleitas drāna, lai kā sasēdēta, neburzījās ne drusku.
  • Šie audumi ir izturīgi, mazāk burzās.
Avoti: 2. sējums