bušmeņi
bušmeņi -ņu, v.
bušmenis -ņa, v.
bušmeniete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
PiemēriEiropieši ar uguni un zobenu pārstaigāja Dienvidāfrikas nēģeru zemes. Ilgi iebrucējiem pretojās hotentoti, bušmeņi.. un citas ciltis.
- Eiropieši ar uguni un zobenu pārstaigāja Dienvidāfrikas nēģeru zemes. Ilgi iebrucējiem pretojās hotentoti, bušmeņi.. un citas ciltis.
2.arī vsk. Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
Avoti: 2. sējums