būkšķis
būkšķis -ķa, v.
būkšis -ša, v.; retāk
1.Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
Piemēri..rokas atšļuka [no sētas], un es ar dobju būkšķi nokritu zemē kā piebriedis auglis.
1.1.Troksnis, ko rada artilērijas ieroči.
Piemēri..aiz upes atskanēja lielgabalu būkšķis..
Avoti: 2. sējums