Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cūcīgs
cūcīgs -ais; s. -a, -ā
cūcīgi apst.; sar.
1.Ļoti netīrīgs, nevīžīgs.
2.Nelietīgs, zemisks. Nekrietns.
Piemēri«Bukults uzvedas ļoti cūcīgi. Laiza okupantu stērbeles, uz vēdera rāpo viņu priekšā..»
Avoti: 2. sējums