Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
cūka
cūka -as, s.
1.Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei).
PiemēriVaislas cūka.
  • Vaislas cūka.
  • Bekona cūka.
  • Cūku šķirnes.
  • Latvijas baltā cūka.
  • Cūka kviec.
  • Cūka rukšķ.
  • Cūku kūts.
  • Cūku aizgalds.
  • Cūku rakums.
  • Cūkas šķiņķis.
  • Cūkas cepetis.
  • Cūku tauki.
  • Cūku sari.
  • Nobarot cūku.
  • Kaut cūku.
  • Cūku slimības.
  • Cūka viņu sagaidīja sīkiem rukšķiem.
  • Cūkas gaļa ir gaiši sārtā krāsā, cauraugusi taukiem,.. nabadzīga ekstraktvielām.
  • Meža cūka.. visbiežāk uzturas ēnainos, aizaugušos un mitros lapu koku mežos..
Stabili vārdu savienojumiApsvilināt cūku. Cūkas laime. Cūku bēres.
1.1.pārn.; vienk. Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks.
PiemēriTas, ka.. viņu nosauca pazīstamu cilvēku klātbūtnē par cūku, Amoliņam varen ķērās pie sirds.
  • Tas, ka.. viņu nosauca pazīstamu cilvēku klātbūtnē par cūku, Amoliņam varen ķērās pie sirds.
2.Šo dzīvnieku mātīte.
PiemēriCūka ar sivēniem.
  • Cūka ar sivēniem.
Avoti: 2. sējums