cuināt
cuināt [cu-ināt] -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
cujināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; sar.
Rīdīt (suni).
Piemēri..naktīs Baumanis bieži izgāja ārā un cuināja neredzamiem un varbūt arī neesošiem naktsklejotājiem virsū. Suņi parēja.. un līda.. gulēt.
Avoti: 2. sējums