Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cekulainis
cekulainis -ņa, v.
cekulaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.; pareti
Tas (parasti putns), kam ir cekuls.
PiemēriSievu pabarojis, cekulainis [strazds] atkal izlīda laukā, zarā uzmeties, grozījās..
Avoti: 2. sējums