cerēt
cerēt ceru, ceri, cer, pag. cerēju; intrans.
1.Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu.
PiemēriCerēt uz laimi.
1.1.Paļauties (uz kādu), gaidīt (piemēram, palīdzību no kāda).
PiemēriJā, Andra tēvs stipri cerēja uz saviem «bagātajiem radiem».
1.2.trans. Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
PiemēriCerēt labāko.
Avoti: 2. sējums