Paplašinātā meklēšana
Meklējam cerēt.
Atrasts vārdos (13):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (188):
- Aiziet ar garu degunu Aiziet, neiegūstot cerēto, nekā nedabūjot.
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
- izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
- atminēt Atcerēties (1).
- atminēties Atcerēties (1).
- atminēt Atcerēties (2).
- atminēties Atcerēties (2).
- atģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
- paģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
- pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
- minstināt Atcerēties, iedomāties.
- Glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst.
- Glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst.
- pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā. Arī iegaumēt.
- Paturēt galvā (biežāk prātā) Atcerēties.
- Paturēt prātā (retāk galvā) Atcerēties.
- Paturēt prātā (retāk galvā) Atcerēties.
- iegādāties Atcerēties. Iegādāt (3).
- iegādāt Atcerēties. Iegādāties (2).
- redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus. Atcerēties (ko) redzes atmiņā.
- domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas. Atcerēties, iztēloties.
- iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāt (1).
- iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāties (3).
- baletmeistars Baleta inscenētājs. Deju sacerētājs. Deju iestudētājs.
- minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
- viedēties Būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam.
- pievilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek.
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās.
- dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
- macerācija Darbība, process --> macerēt (1), macerēties (1).
- macerācija Darbība, process --> mācerēt (2), macerēties (2).
- sacere Darbība, process --> sacerēt (1).
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt).
- taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
- dzejdaris Diletantisku, nemākulīgu dzejoļu sacerētājs.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.). Arī iecerēt (1).
- sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot, arī iecerēt.
- dziedāt Dzejot. Sacerēt dzejoļus.
- meditēt Dziļi pārdomāt, apcerēt.
- simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simloniskā un džeza orķestra instrumenti.
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
- rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
- uzcerēt Iecerēt (1).
- uzcerēt Iecerēt (2).
- Dibināt uz smiltīm Iecerēt bez reāla pamata.
- Dibināt uz smiltīm Iecerēt bez reāla pamata.
- gribēt Iecerēt, arī gatavoties (ko darīt).
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- līgava Iecerētā.
- domāts Iecerēts, gribēts.
- sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt). Arī sadomāt (1).
- sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
- iecerēt Iemīlēt un cerēt, ka apprecēs. Nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
- paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.).
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums. Tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
- izcerēties Ilgāku laiku, ļoti cerēt.
- sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu). Sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
- sadomāt Iztēlē radīt, sacerēt (mākslas darbu).
- sacerēt Iztēlē, arī praktiskā darbībā radīt, izveidot, arī iecerēt.
- viedēt Jaust, arī paredzēt, iecerēt.
- kalambūrists Kalambūru sacerētājs.
- tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piemēram, kam iecerētam.
- Atgādināt savu klātbūtni (arī sevi) Likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi).
- Atgādināt sevi (arī savu klātbūtni) Likt manīt, atcerēties u. tml. (sevi, savu klātbūtni).
- rezonieris Loma, kurā tēlotāja galvenais uzdevums ir apcerēt, sniegt tikumiskas pamācības. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- paļauties Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
- Simfoniskā mūzika Mūzika, kas ir iecerēta simfoniskā orķestra atskaņojumam.
- Vokālā mūzika Mūzika, kas sacerēta dziedāšanai ar instrumentālo pavadījumu vai bez tā.
- Simfoniskais žanrs Mūzikas žanrs, kas ietver skaņdarbus, kuri ir iecerēti simfoniskā orķestra atskaņojumam.
- Palikt ar garu degunu Neiegūt cerēto, palikt tukšā.
- Palikt ar garu degunu Neiegūt cerēto, palikt tukšā.
- Palikt ar garu degunu Neiegūt cerēto, palikt tukšā.
- padomāt Neilgu laiku, mazliet atcerēties, iztēloties.
- parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
- jukt Nenotikt (par iecerētu norisi, pasākumu), nerealizēties (par nodomu, ieceri u. tml.).
- izjukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.).
- pajukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.). Izjukt (3).
- pašķīst Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi). Nerealizēties (par nodomu).
- ieplānot Nodomāt, iecerēt.
- Mest (uz kādu) acis (arī aci) Nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini. Iecerēt.
- Mest (uz kādu) acis (arī aci, retāk skatienus) Nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini. Iecerēt.
- Mest (uz kādu) skatienus (biežāk acis, aci) Nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini. Iecerēt.
- izdoties Notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu).
- parakņāties Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu).
- pamfletists Pamfletu sacerētājs.
- Panākt savu Panākt iecerēto, gribēto.
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
- atminēties Parādīt uzmanību, gādību. Pieminēt. Atcerēties. Iedomāties.
- reflektēt Pārdomāt, apcerēt.
- ieprogrammēt Paredzēt, iecerēt.
- programmēt Paredzēt, iecerēt.
- nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt).
- iecerējums Paveikta darbība, rezultāts --> iecerēt (1).
- sacerējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacerēt (1).
- baletmūzika Pēc libreta sacerēts skaņdarbs, kam atbilstoši veidota horeogrāfiskā darbība.
- cerēties Pēc savstarpējas vienošanās cerēt uz apprecēšanos, kāzām.
- atģisties Pēkšņi atcerēties (ko aizmirstu).
- attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko).
- rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties (parasti pagātnes faktus).
- Līdz pēdējam sīkumam Pilnīgi (piemēram, zināt, atcerēties).
- Līdz pēdējam sīkumam Pilnīgi (piemēram, zināt, atcerēties).
- projektēt Plānot, iecerēt.
- atgādinājums Priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko).
- atcere Process --> atcerēties (1).
- vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos. Arī norises, fakti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
- safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
- piepildīt Realizēt, īstenot (piemēram, iecerēto, nodomāto).
- dzejot Sacerēt (daiļdarbu) saistītā valodā.
- sadzejot Sacerēt (dzejas darbu).
- rīmēt Sacerēt (dzejoļus, pantus), parasti diletantiski, nemākulīgi.
- komponēt Sacerēt (skaņdarbu).
- taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi.
- Nodarboties ar literatūru Sacerēt daiļdarbus.
- dzejot Sacerēt dzejas darbus.
- komponēt Sacerēt skaņdarbu (ar kādiem paņēmieniem, kādām metodēm, kādā stilā u. tml.).
- sarakstīt Sacerēt un fiksēt, piemēram, ar raksta zīmēm (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus).
- uzrakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus).
- vārsmot Sacerēt vārsmas. Dzejot.
- komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (izmantojot kāda daiļdarba tekstu).
- uzdzejot Sacerēt, parasti neilgā laikā (dzejas darbu).
- rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
- rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml. (piemēram, par kādu faktu, tematu).
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam).
- sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko).
- uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
- paturēt Saglabāt (ko atmiņā) tā, ka iespējams viegli atcerēties.
- Likteņa ironija Saka par apstākļu, faktoru, notikumu u. tml. sagadīšanos, nejaušību, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
- Kā aklai vistai (mieža) grauds Saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
- Kā aklai vistai (mieža) grauds Saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
- Kā aklai vistai mieža grauds Saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
- Kā aklai vistai (mieža) grauds Saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
- Smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
- Smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
- Cūkas laime Saka, ja kas paveicas necerēti viegli, labi.
- Cūkas laime Saka, ja kas paveicas necerēti viegli, labi.
- Gaidi (vien)! arī Gaidi vesels! Saka, ja nav uz ko cerēt.
- Gaidi vesels! arī Gaidi (vien)! Saka, ja nav uz ko cerēt.
- Kas bijis, bijis Saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies.
- Domāts - darīts Saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
- Domāts darīts Saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
- Tukša galva Saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
- Tukša galva Saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
- (Pašā) mēles galā Saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu. Saka par to, ko grib pateikt.
- (Pašā) mēles galā Saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu. Saka par to, ko grib pateikt.
- Rokas par īsām Saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
- Rokas par īsām Saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
- salikt Sakārtot, savirknēt (piemēram, vārdus teikumā). Arī sacerēt.
- pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
- aizsniegt Sasniegt (ko agrāk iecerētu).
- sasniegt Savā darbībā īstenot, panākt (ko vēlamu, iecerētu).
- komponists Skaņdarba sacerētājs. Cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu.
- koris Skaņdarbs vai skaņdarba (piemēram, operas) fragments, kas sacerēts kora izpildījumam.
- ansamblis Skaņdarbs, kas sacerēts vairākiem solo instrumentiem vai dziedātāju balsīm.
- grafomānija Slimīga tieksme rakstīt, sacerēt.
- atzīmēt Svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.). Pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu).
- (Kā) pēc notīm Tā kā iecerēts, arī ļoti veiksmīgi, labi.
- piemiņa Tā, lai atcerētos (ko). Tā, lai saglabātu atmiņā (ko), lai būtu uzskatāms priekšstats (par ko bijušu).
- neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti. Tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt.
- pašsacerēts Tāds, kas ir kāda paša sacerēts.
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi uzrakstīts, sacerēts, izstrādāts (piemēram, par tekstu). Tāds, kura veidošana ir pilnīgi pabeigta (piemēram, par priekšnesumu, pasākumu).
- vecs Tāds, kas ir samērā sen sacerēts, arī izdots.
- nodevīgs Tāds, kas ir slepeni, ļaunprātīgi iecerēts. Tāds, kas pārsteidz nesagatavotu.
- daudzsološs Tāds, kas liecina par kāda cilvēka turpmākajiem panākumiem kādā darbības nozarē, ļauj cerēt uz tiem.
- daudzsološs Tāds, kas ļauj cerēt uz ko. Tāds, kurā izpaužas solījumi.
- apcerīgs Tāds, kas mēdz domās apcerēt. Tāds, kas nododas pārdomām.
- necerēts Tāds, kas nav gaidīts, uz ko nav cerēts parasti (par ko patīkamu).
- nepiekāpīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nelokāmi īsteno (piemēram, savas ieceres, nodomus), tāds, kas neatkāpjas (no iecerētā, nodomātā).
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, sacerēts, arī izdots.
- jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir radīts, izveidots, sacerēts.
- vēstīt Tāds, kas uzrakstīts, sacerēts stāstījuma veidā.
- eksprompts Tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās. Tāds, kas saistīts ar veidošanu, sacerēšanu bez iepriekšējas sagatavošanās.
- daktilisks Tāds, kas, atbilst daktila pantmēram. Tāds, kas sacerēts daktila pantmērā.
- jaunums Tas, kas tikko vai nesen ir izveidots, sacerēts, izdots.
- eksprompts Tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās.
- dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā).
- rasties Tikt sacerētam, arī parādīties atklātībā (par mākslas darbu). Veidoties (piemēram, par mākslas tēlu).
- tapt Tikt sacerētam, veidotam (parasti par mākslas darbu).
- Grūta galva Vājas spējas atcerēties vai saprast.
- Grūta galva Vājas spējas atcerēties vai saprast.
- izpildīt Veikt, īstenot (ieplānoto, iecerēto, uzdoto).
- pildīt Veikt, īstenot (ieplānoto, iecerēto, uzdoto).
- atvadīties Zaudēt, atzīt par zudušu (parasti ko dārgu, lolotu, iecerētu).
cerēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV