uzcerēt
uzcerēt -ceru, -ceri, -cer, pag. -cerēju; trans.
1.Iecerēt1.
PiemēriVisu dienu Aigars ir nostrādājis, palīdzēdams tēvam liet saimniecības ēkas pamatus. Tā būs paliela celtne, jo «melnajai» virtuvei galā vēl būvēs pirti, kā jau Kaspars uzcerējis.
- Visu dienu Aigars ir nostrādājis, palīdzēdams tēvam liet saimniecības ēkas pamatus. Tā būs paliela celtne, jo «melnajai» virtuvei galā vēl būvēs pirti, kā jau Kaspars uzcerējis.
2.novec. Iecerēt2.
PiemēriStarpings ir uzcerējis Mikumu Mari un viņas dēļ tā cenšas.
- Starpings ir uzcerējis Mikumu Mari un viņas dēļ tā cenšas.
- Viņas pašas māte jaunībā bijusi sīka auguma un gauži šmauga, un tēvs, kad viņu uzcerējis, varējis ar abu roku pirkstiem viņai vidu apņemt.
Avoti: 8. sējums