cienīgs
cienīgs -ais; s. -a, -ā
cienīgi apst.
1.Tāds, kas atbilst augstām prasībām, izcilam stāvoklim. Tāds, kas pelna atzinību, ievērību u. tml. Vērts.
PiemēriUzslavas cienīgs.
2.Tāds, kurā izpaužas svinīgums, nopietnība, pašapzinīgums. Tāds, kas izturas svinīgi, nopietni, pašapzinīgi.
PiemēriCienīgi runāt.
3.lietv. nozīmē: cienīgais, -ā, v.; cienīgā, -ās, s.; sar. Vīrs, sieva.
PiemēriOjārs nenocietās un izmeta Pakalnam: «..tā Zara cienīgā uz mani tā ieēdusies!»
Avoti: 2. sējums