cilme
cilme -es, s.; parasti vsk.
1.Izcelšanās (kādai parādībai, parasti mākslā, valodā).
PiemēriNoskaidrot aizguvuma cilmi.
- Noskaidrot aizguvuma cilmi.
- Atsevišķās grāmatas nodaļās izvirzīti vairāki lieli mūsu rakstniecības cilmes un attīstības jautājumi.
- Taču lielākoties vietvārdu cilme mums nav zināma, jo tie radušies tālā pagātnē un pārmantoti no paaudzes uz paaudzi.
1.1.Izcelšanās (cilvēkam, dzīvniekiem, augiem).
PiemēriPadomju Savienībā pastāv likums, kas aizliedz stāties laulībā tiešās cilmes asinsradiniekiem..
- Padomju Savienībā pastāv likums, kas aizliedz stāties laulībā tiešās cilmes asinsradiniekiem..
Avoti: 2. sējums