cēliens
cēliens -a, v.
1.Laika posms.
PiemēriRīta cēliens.
1.1.Mūža posms, daļa.
PiemēriUn tā aizritējuši četrdesmit teātrim veltīti radoša darba gadi, aizritējis prāvs mūža cēliens.
1.2.Posms, kurā kas norisinās vai tiek veikts.
PiemēriKatrs mūsu partijas un komjaunatnes kongress it kā noslēdz vienu darba un cīņu cēlienu..
2.Pabeigta daļa (dramatiskā vai muzikāli dramatiskā darbā, šāda darba izrādē).
PiemēriLuga piecos cēlienos.
3.Vienreizēja paveikta darbība → celt1.
PiemēriLunkani kā kaķis viņš pa trepēm uzlīda kūtsaugšā, pēc tam ar vienu cēlienu uzrāva līdzi arī kāpnes.
Avoti: 2. sējums