dabiskums
dabiskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → dabisks3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIzturēšanās dabiskums.
- Izturēšanās dabiskums.
- Mazā Inga, kuru ļaudis uzskata par burvi, viņu apbur nevis ar kādu maģisku varu, bet ar savu skaidrību, dabiskumu un jūtu dziļumu.
2.Vispārināta īpašība → dabisks4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTajos [zīmējumos] viss ir īsts un vienkāršs kā pati dzīve. Dabiskumu mākslinieks panācis, pateicoties tam, ka viņš ne uz mirkli nešķiras no zīmuļa un skicēs tver katru sīkāko izmaiņu savā apkārtnē..
- Tajos [zīmējumos] viss ir īsts un vienkāršs kā pati dzīve. Dabiskumu mākslinieks panācis, pateicoties tam, ka viņš ne uz mirkli nešķiras no zīmuļa un skicēs tver katru sīkāko izmaiņu savā apkārtnē..
- Rakstnieces talanta īpatnība - stāstījuma tiešums, vienkāršība un dabiskums, kas rada pilnīgu dzīves īstenības atveida izjūtu..
Avoti: 2. sējums