Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dauzonīgs
dauzonīgs -ais; s. -a, -ā
dauzonīgi apst.
Tāds, kas izturas kā dauzoņa. Tāds, kurā izpaužas dauzoņām raksturīgas īpašības.
PiemēriDauzonīgs cilvēks.
  • Dauzonīgs cilvēks.
  • Dauzonīgi uzvesties.
  • pārn. .. tikko atvērsi iluminatoru, viņš [vējš], atļauju neprasīdams, droši ieleks iekšā, izmētās tavas grāmatas un papīrus pa galdu, dauzonīgi atraus durvis uz gaiteni..
Avoti: 2. sējums