derēt1
derēt deru, deri, der, pag. derēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Būt derīgam (par priekšmetiem, parādībām).
Piemēri«Derēt jau tas lietus gan derēs, bet visu atlabot tas vairs nespēs..»
1.1.Par uzskatiem, pārdzīvojumiem u. tml.
PiemēriDzīve bij strauji aizskrējusi tālāk, cilvēki kļuvuši citādi, vecie vērtējumi vairs nederēja..
2.parasti 3. pers. Būt vēlamam (piemēram, par darbību, stāvokli).
Piemēri..derēja pavērot, kas notiks ledus celiņā.
2.1.Būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli).
Piemēri«..esmu tādas kā iesnas noķēris. Vienu glāzi derētu izdzert..»
3.Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
PiemēriTikpat praktiska ir melnā krāsa, un arī pie pelēka der gandrīz jebkura krāsa..
3.1.Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) — par apģērbu, tā piederumiem.
PiemēriLiena.. izvilka divus nelielus, sniegbaltus dūrainīšus ar rakstainu malu... «Uzvelc, pamēģini. Vajadzētu derēt, tev maza roka.» Gundega paklausīja. Cimdi derēja, kā adīti tieši viņai.
3.2.Būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) — par cilvēku.
PiemēriDerēt karadienestam.
3.3.Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
PiemēriDerēt kopā.
Stabili vārdu savienojumiNe velnam neder.
Avoti: 2. sējums