dievkociņš
dievkociņš -a, v.
Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu.
PiemēriDārzos šur tur kultivē dievkociņus.., puskrūmu ar ļoti smalkām, smaržīgām lapām.
- Dārzos šur tur kultivē dievkociņus.., puskrūmu ar ļoti smalkām, smaržīgām lapām.
- ..dievkociņu krūms un biškrēsliņu pasaudzē līdzās zilu ceriņu krūmam vēdīja gandrīz netīkami stipri un rūgti.
- Vecāmāte bieži nesa kliņģerītes un dievkociņus uz savu dēlu kapiem.
Avoti: 2. sējums