dievvārdnieks
dievvārdnieks -a, v.
dievvārdniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; novec.
1.Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
PiemēriSvētdienās, cik maz vien atlika vaļas, Andrejs lasīja garīgās grāmatās un dziedāja meldijas - bija, tā sakot, liels dievvārdnieks.
2.Cilvēks, kas vada dievvārdus.
PiemēriSalmam nepatika dievvārdnieka amats.
Avoti: 2. sējums