direktīvs
direktīvs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir tiesības dot direktīvas.
PiemēriDirektīva iestāde.
- Direktīva iestāde.
- Republikas direktīvie orgāni devuši norādījumu piešķirt 20 līdz 25 miljonus rubļu jaunas zvejas ostas būvei..
2.Tāds, kurā ir ietvertas direktīvas.
PiemēriDirektīvs dokuments.
- Direktīvs dokuments.
- Direktīva vēstule.
Avoti: 2. sējums