dižoties
dižoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Lielīties, lepoties.
PiemēriKlāriņa un Frīda, jaunajos ģērbos un cepurēs dižodamās, grozījās pa sētu.
- Klāriņa un Frīda, jaunajos ģērbos un cepurēs dižodamās, grozījās pa sētu.
- «Savā mūžā esmu cīnījies ar vēl lielākiem vīriem,» Nagainis, krūti izgāzis, dižojās.
- Par brigadieri iecēla Jēkabu Rietumu. Viņš allaž mēdza dižoties ar savu būvstrādnieka un veca mežacirtēja prasmi.
- pārn. Patlaban ciematā dižojas jaunās trīsstāvu mājas, kur dzīvokļi ir ar vannu un gāzi.
1.1.pārn. Par dzīvniekiem (parasti pārošanās laikā).
PiemēriParasti tēviņš dižojas ar sava ķermeņa krāsainajām daļām.
- Parasti tēviņš dižojas ar sava ķermeņa krāsainajām daļām.
2.Dīžāties.
PiemēriZvejnieka zirgs.. sāka dižoties ar visu vezumu.
- Zvejnieka zirgs.. sāka dižoties ar visu vezumu.
- ..zirgs lepni dižojās, slējās uz pakaļkājām.
Avoti: 2. sējums