draudzīgs
draudzīgs -ais; s. -a, -ā
draudzīgi apst.
1.Tāds, kuru saista draudzība (ar kādu). Tāds, kas izjūt tuvību, sirsnību.
PiemēriDraudzīgs cilvēks.
- Draudzīgs cilvēks.
- Māsa ar brāli dzīvoja draudzīgi.
- Vispār Boriss man iepatikās ar pirmo iepazīšanās bridi: bija laipns, izpalīdzīgs, draudzīgs.
1.1.Par tautām, sabiedrības grupām.
PiemēriDraudzīgas tautas.
- Draudzīgas tautas.
- Draudzīgi kolhozi.
1.2.Tāds, kurā cilvēkus saista draudzība, arī sirsnība (par cilvēku grupu).
PiemēriDraudzīgs kolektīvs.
- Draudzīgs kolektīvs.
- Kad kāds no mūsu biedriem svin savus šūpļa svētkus, mēs sanākam draudzīgā pulkā un priecājamies kopā ar viņu.
2.Tāds, kurā izpaužas draudzība, arī labvēlība, atsaucība.
PiemēriDraudzīgs žests.
- Draudzīgs žests.
- Draudzīgs padoms.
- Draudzīga balss.
- Draudzīga izturēšanās.
- Silenieks paraudzījās viņā tik siltu, draudzīgu skatienu..
- «Labu rītu!» viņa, galvu palocīdama, visiem sacīja - silti, draudzīgi kā tuviniekiem..
- Harmoniskas, draudzīgas attiecības starp vecākiem gūst skanīgu atbalsi bērnu savstarpējā mīlestībā.
- ..acīs ielija draudzīgs siltums.
Avoti: 2. sējums