draņķīgs
draņķīgs -ais; s. -a, -ā
draņķīgi apst.; sar.
1.Ļoti slikts, nejauks (parasti par priekšmetiem).
PiemēriMakšķeres bija draņķīgas.. Nomizotie lazdas kāti locījās kā niedres, auklas vienos mezglos, āķi biezi un sarūsējuši.
- Makšķeres bija draņķīgas.. Nomizotie lazdas kāti locījās kā niedres, auklas vienos mezglos, āķi biezi un sarūsējuši.
- Un kāpēc jūs visus šos brīnumainos vakarus.. pavadāt tajā draņķīgajā restorānā, kur slikts bifšteks un vairums viesu laikam tomēr vēl stulbāki par mani?
1.1.Par laika apstākļiem.
PiemēriPagāja vēl dažas dienas, un laiks kļuva draņķīgs. Pūta auksti rīta vēji, līņāja smalks lietelis, un pa reizei nopārsloja sniegs.
- Pagāja vēl dažas dienas, un laiks kļuva draņķīgs. Pūta auksti rīta vēji, līņāja smalks lietelis, un pa reizei nopārsloja sniegs.
Avoti: 2. sējums