Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
drebelīgs
drebelīgs -ais; s. -a, -ā
drebelīgi apst.
1.Tāds, kas dreb, trīc.
Piemēri..vietvietām sniedzās tievas alkšņu un kārklu galotnītes no ūdens ārā: viņas kustējās ātri un drebelīgi it kā slīkoņi, rociņām burbulīšus tvarstot.
2.niev. Bailīgs, nedrošs (cilvēks). Nenoteikts, šaubīgs. Drebulīgs (2).
Piemēri«Bet neesmu līdz šim tādas [sievas] atradis, kas būtu pa prātam. Kas jauna, tā par drebelīgu, kas padzīvojusi, tā par kūtru.»
Avoti: 2. sējums