drūzma
drūzma -as, s.
Liela, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa. Burzma, jūklis (kādā vietā).
PiemēriĻaužu drūzma ielās.
- Ļaužu drūzma ielās.
- Tirgus drūzma.
- Lielpilsētas drūzma.
- Pie tramvaja piestātnes drūzmējās strādnieki, un Mārcis iejuka šai drūzmā..
- Pasažieru drūzmai cauri lauzdamies, kupejā ienāca sārts, apaļvaidzīgs jauneklis platā, pelēkā mētelī..
- Un šajā burzmā, šajā ļaužu un mašīnu biezumā nabaga dzīvniekam [sunim] pēkšņi uzkrita neizprotamas, lielas ilgas, viņš.. metās uz priekšu, nozuzdams tieši pašā drūzmā un kustības virpulī.
- pārn. Ar pelēkām mākoņu drūzmām.. agrais ziemeļu pavasaris sagaidīja atbraucējus.
Avoti: 2. sējums