dzedrums
dzedrums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → dzedrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRīta dzedrums.
- Rīta dzedrums.
- No kaut kurienes jau bija atnākušas naksnīga vēsuma un dzedruma pilnas vēja pūsmas..
- No nakts pāri Daugavas līmeņa tumšajam zilumam līda bāla miglas kārta. Andris nodrebēja, pusnakts dzedruma saldēts.
- Spējš, brāzmains, negausīgs vējš Cērt sejā un it kā draudot Nerimst ap namiem gaudot.. Kaut dzedrums līdz kaulam satver, Vairs netīk slēpties nekur..
2.Vispārināta īpašība → dzedrs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSkatiena dzedrums.
- Skatiena dzedrums.
- Atbildes dzedrums.
Avoti: 2. sējums