Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dzīt1
dzīt [dzĩt] dzenu, dzen, dzen, pag. dzinu; trans.
1.Likt (cilvēkam) kustēties (parasti noteiktā virzienā).
PiemēriDaži jātnieki aizaulekšoja dzīt kopā ciemniekus..
  • Daži jātnieki aizaulekšoja dzīt kopā ciemniekus..
  • Netālu no dzelzceļa stacijas pie mazā tiltiņa bruņoti cilvēki veda spekulantu baru. Viņus dzina pa ielas vidu..
1.1.Panākt, ka (dzīvnieki) kustas noteiktā virzienā.
PiemēriDzīt zirgus aplokā.
  • Dzīt zirgus aplokā.
  • Dzīt govis ārā no labības.
  • Bet lopi gan jādzen no kūts ārā..
  • Pa ceļu divas sievietes dzina sarkanraibu govi.
  • Kas grib baltas villainītes, Lai dzen aitas pieguļā..
1.2.Ar spēku virzīt (ko).
PiemēriDzīt ratiņus pa ceļu.
  • Dzīt ratiņus pa ceļu.
  • Nosēdies airos, Pičs ar vienmērīgiem un spēcīgiem vēzieniem dzina laivu uz priekšu.
Stabili vārdu savienojumiDzīt tīklus.
  • Dzīt tīklus idioma — Izmest, izvietot tīklus (zvejas vietās).
1.3.Darbināt (ierīci, mehānismu) – par motoru, enerģijas avotu u. tml.
PiemēriMotors pukst jautri un uzņēmīgi, šķiet,.. ar lielu prieku dzen laivu ar zvejniekiem pretī jaunam lomam.
  • Motors pukst jautri un uzņēmīgi, šķiet,.. ar lielu prieku dzen laivu ar zvejniekiem pretī jaunam lomam.
  • ..ūdeņi dzen, ūdens dzirnavu koka riteņus.
  • Smadzenēs it kā iedarbināts automātisks telegrāfa aparāts un dzen, un dzen bezgalīgu papīra lentu..
1.4.Virzīt, pārvietot (par parādībām dabā).
Piemēri..Ziemeļatlantijas straume, ko nu jau dzen spēcīgie rietumu un ziemeļrietumu vēji,.. plūst uz Skandināvijas krastiem un Arktiku.
  • ..Ziemeļatlantijas straume, ko nu jau dzen spēcīgie rietumu un ziemeļrietumu vēji,.. plūst uz Skandināvijas krastiem un Arktiku.
  • ..rudens vējš dzen lapu virpuļus..
  • Pirmo sniegu atnesa asa ziemeļu vēja dzīti mākoņi.
1.5.pārn. Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
PiemēriNelaba jausma dzina Osi tālāk..
  • Nelaba jausma dzina Osi tālāk..
  • Dzimtenes ilgu dzīti, atlidoja strazdi un saldami tupēja uz piesnigušajiem zariem.
  • Arī citi putni.., tagad bada dzīti, kļuva daudz drošāki un nāca.. pie cilvēka pēc barības.
1.6.parasti savienojumā ar «prom», «projām», «ārā». Raidīt (projām). Atbrīvoties (no kāda, arī no kā).
PiemēriDzīt laukā no mājām.
  • Dzīt laukā no mājām.
  • Dzīt prom no galda.
  • ..Jaunkalaču vecā lādēja savu Jāni, kas viņiem izkrāpis mājas un nu pašus dzina prom uz Vilkukalnu.
  • ..Ienaidnieks uz mūžu projām dzīts. Esi saimnieks savas mājās..
  • Laiks tāds, ka pat skops saimnieks svešu suni nedzītu ārā.
  • pārn. ..abi bija slapji līdz vidum. Zvejnieks norūca: «Nekas, nekas, tas dzen reimatismu ārā.»
2.Likt (kādam) ko darīt.
PiemēriDzīt pie darba.
  • Dzīt pie darba.
2.1.Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi. Kalpināt, nostrādināt.
PiemēriVagars dzen zemniekus, muižkungs vagaru un lielskungs viņus abus.
  • Vagars dzen zemniekus, muižkungs vagaru un lielskungs viņus abus.
  • Tas bija steidzīgs pasūtījums. Meistars dzina strādniekus un mudināja..
2.2.Likt strauji kustēties (dzīvniekiem).
PiemēriDzīt zirgu auļos.
  • Dzīt zirgu auļos.
2.3.sar. Vadīt (transportlīdzekli), izmantojot maksimālās ātruma iespējas.
PiemēriDzīt mašīnu.
  • Dzīt mašīnu.
  • Dzīt velosipēdu.
3.Biedēt (parasti zvērus medībās), panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā.
PiemēriTagad sāk dzīt zaķi pa upes krastiem.
  • Tagad sāk dzīt zaķi pa upes krastiem.
3.1.intrans.
Piemēri..dzinēju baram un puisim ar suņiem jāiet apkārt uz viņu pusi un.. jāsāk dzīt.
  • ..dzinēju baram un puisim ar suņiem jāiet apkārt uz viņu pusi un.. jāsāk dzīt.
3.2.Sekot (kādam). Meklēt (parasti cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiAtpēdas dzīt. Dzīt pēdas. Dzīt rokā.
  • Atpēdas dzīt — Sekot pēdām tai virzienā, no kurienes kāds nācis.
  • Dzīt pēdas idioma — 1. Pēc pēdām meklēt medījumu.2. Neatlaidīgi meklēt.
  • Dzīt rokā idioma — Neatlaidīgi meklēt.
3.3.intrans.
Piemēri..atbraukuši.. pristavs,.. inspektors. Meklējuši, dzinuši, tirdījuši, bet nekā nesadzinuši.
  • ..atbraukuši.. pristavs,.. inspektors. Meklējuši, dzinuši, tirdījuši, bet nekā nesadzinuši.
4.Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
PiemēriDzīt naglu sienā.
  • Dzīt naglu sienā.
  • Krists sēd uz sava ēveļsola, vicina smagu vāli, dzīdams kaltu ieskrūvētā koka gabalā.
  • ..kātu [cirvim] dzen ietvarā tik ilgi, kamēr tas vairs tālāk neiet, un vēlreiz pārliecinās par asmens šķautnes stāvokli.
  • Pirksti steigšus dzen patronu stobrā..
  • Kā vadzi dzen, tā vadzis lien.
5.Veidot (ar virzīšanos saistītā, parasti smagā, darbā).
PiemēriTurēt zemeslodi plecos droši vien ir vieglāk nekā saujai nogurušu vīru dzīt salijušā mālā dziļas ejas.
  • Turēt zemeslodi plecos droši vien ir vieglāk nekā saujai nogurušu vīru dzīt salijušā mālā dziļas ejas.
  • Naturālists Albīns pašreiz beidza savu mērniecības praksi kolhozā «Abava» un dzina pēdējo stigu gar meža malu.
  • Izaugs dēls. Un jaunas vagas dzīs.
6.Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
PiemēriBet šis uzņēmums bija tas, kas Nagainim sagādāja daudz raižu un dzina aizvien dziļāk parādos.
  • Bet šis uzņēmums bija tas, kas Nagainim sagādāja daudz raižu un dzina aizvien dziļāk parādos.
7.parasti 3. pers. Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas).
PiemēriPēc noziedēšanas un augļu nogatavošanās augs [agave] iet bojā, bet saknenis dzen jaunas lapu rozetes.
  • Pēc noziedēšanas un augļu nogatavošanās augs [agave] iet bojā, bet saknenis dzen jaunas lapu rozetes.
  • Līdzko augsne atkususi, sparģeļi dzen asnus..
  • Briest zaļos zaros gardās vīnogas, Dzen aprikozes jaunas atvases..
8.sar. Dabūt vienkopus (vedot, stumjot u. tml.).
PiemēriSaimnieks, zirgu rikšos triekdams, dzina iepriekšējās dienas pļāvumu vālos.
  • Saimnieks, zirgu rikšos triekdams, dzina iepriekšējās dienas pļāvumu vālos.
8.1.Vest, nest, arī gādāt (ko) (parasti lielos daudzumos).
PiemēriDzīt malku mājās.
  • Dzīt malku mājās.
Stabili vārdu savienojumiDzīt mantu (arī naudu).
Stabili vārdu savienojumiDarbs darbu dzen (retāk dzenā). Dzīt augšā. Dzīt bārdu. Dzīt izmisumā. Dzīt jokus. Dzīt jūgā.
Avoti: 2. sējums